Notikuma vietas tiek iznīcinātas reti. Tās pamazām tiek atšķaidītas, jo cilvēki katrs izdara kaut ko saprātīgu.
Veidi, kā tas notiek, kā tos apraksta rokasgrāmatas:
- Pārāk daudz cilvēku. Katra klātesošā persona ienes savas šķiedras, pirkstu nospiedumus un DNS, kā arī aizvāc daļu no tā, kas tur atradās. Klātbūtnei ir cena; tai vajadzīgs iemesls.
- Pārvietošana pirms fiksēšanas. Objekts, kas pārvietots pirms nofotografēšanas tā atrašanās vietā, ir zaudējis vienīgo neatgūstamo lietu — vietu, kur tas atradās.
- Pārnese starp notikuma vietām. Tie paši cimdi, tie paši zābaki, tas pats transportlīdzeklis, kas nogādā materiālu no vienas vietas uz citu. Norādes šajā jautājumā ir nepārprotamas: starp notikuma vietām nomainīt aizsargaprīkojumu un izturēties pret aizdomās turēto un cietušo kā pret notikuma vietām, kurās nekad nedrīkst strādāt viena un tā pati persona vienā un tajā pašā apģērbā.
- Bojājošs iepakojums. Mitrs materiāls, kas noslēgts plastmasā, dažu stundu laikā sapelē; bioloģiskās pēdas pelējums iznīcina. Mitram vai organiskam materiālam izmantot papīru un, ja norādes to atļauj, pirms noslēgšanas to izžāvēt.
- Nepiefiksētais labais darbs. Kāds atver logu, aizgriež krānu, apklāj ķermeni. Tas viss var būt pareizi; nekas no tā nav nekaitīgs, ja vien tas nav pierakstīts.
Avots. UNODC, Crime scene and physical evidence awareness for non-forensic personnel, nodaļas par piesārņošanu un iepakošanu; NIJ NCJ 178280, nodaļas par notikuma vietas dokumentēšanu.