Nošķiriet puses un runājiet ar katru atsevišķi, tā, lai otra persona nedzirdētu. Stāstījums, kas sniegts vienā telpā ar personu, par kuru tas ir, nav stāstījums. Arī bērni tiek nošķirti, un viņiem nelūdz tulkot vai izvēlēties.
Kas tiek jautāts un kā. Atvērti jautājumi, viņu pašu vārdiem, neietekmējot atbildes. Jautājiet, kas notika, kas ir noticis iepriekš un no kā viņi baidās, ka notiks tālāk. Fiksējiet burtiski.
Nejautājiet, kāpēc viņi nav aizgājuši. Tas ir jautājums, ko izdzīvojušās personas visbiežāk min kā iemeslu, kāpēc pārtraukušas runāt ar policiju, un atbilde — ka aiziešanas periods ir visbīstamākais, ka nav kur doties, ka bērni, nauda, imigrācijas statuss, dzīvnieki — nav informācija, kas jums vajadzīga, lai rīkotos tagad.
Riska indikatori, kas maina rīcību.
- Žņaugšana vai smacēšana jebkurā laikā, lai cik īslaicīga tā būtu. Šis ir tas, kas jāzina: tas ir spēcīgs vēlākas slepkavības prognozētājs, cietušais to bieži apraksta kā "viņš tikai turēja manu kaklu", un ļoti bieži tā vispār neatstāj redzamas pēdas. Jautājiet par to tieši. Jebkuras žņaugšanas gadījumā nepieciešams medicīnisks novērtējums arī tad, ja persona jūtas labi, jo smagie ievainojumi parādās pēc vairākām stundām.
- Draudi nogalināt, tostarp "ja tu kādreiz aiziesi".
- Piekļuve ieročiem.
- Biežuma vai smaguma pakāpes palielināšanās.
- Šķiršanās vai nodoms šķirties. Grūtniecība vai nesenas dzemdības.
- Izsekošana, uzraudzīšana, tālruņa, naudas vai dokumentu kontrolēšana.
- Iepriekšēja saskare ar policiju neatkarīgi no iznākuma.
- Paša cietušā novērtējums, ka viņš vai viņa ir apdraudēts. Tas ir uzticamāks par lielāko daļu kontrolsarakstu.
Fiksēšana. Neitrāli aprakstiet ievainojumus — izmēru, atrašanās vietu, krāsu — un fotografējiet tikai pēc informētas piekrišanas un tā, lai persona netiktu atkārtoti viktimizēta. Norādiet personas uzvedību, telpas stāvokli, bojājumus un to, ko bērni pateica bez pamudinājuma. Norādiet, kas tika pateikts, pirms kādam bija laiks par to padomāt.
Rēķinieties, ka stāstījums mainīsies. Atsaukšana ir dokumentēta piespiedu kontroles iezīme, nevis pierādījums tam, ka pirmais stāstījums bija nepatiess, un rīcība, kas balstīta uz pieņēmumu, ka tas tāds ir, pievils šo personu gadiem ilgi.
Drošības plānošana un nosūtīšana pie speciālista ir tā specializētā dienesta kompetencē, kas darbojas jūsu teritorijā. Noskaidrojiet tā numuru, pirms tas jums ir vajadzīgs.
Avots. World Health Organization, Violence against women fact sheet, https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/violence-against-women ; WHO, Health care for women subjected to intimate partner violence or sexual violence: a clinical handbook, https://www.who.int/publications/i/item/9789241548595 ; the Council of Europe Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence, CETS No. 210, known as the Istanbul Convention.
Kas tas nav. Tā nav procedūra un nav riska novērtēšanas rīks. Katram dienestam ir savs, tā jurisdikcijai validēts rīks, un tas ir noteicošais.