Uzdodiet šos jautājumus, pirms kaut ko izmantojat, un uzdodiet tos šādā secībā. Secībai ir nozīme: vēlākie jautājumi ir velti tērēts darbs, ja agrāks jautājums nav izturējis pārbaudi.
1. Kas to publicēja? Nevis kas to ievietoja — kas to publicēja. Reģistra ekrānuzņēmums nav pats reģistrs. Apkopotāja sankciju saraksta kopija nav pats sankciju saraksts. Izsekojiet tam līdz iestādei, kas to sagatavoja, un, ja nevarat, tā ir jūsu atbilde.
2. Kāpēc viņi to publicēja? Reģistri pastāv, lai uz tiem varētu paļauties, un parasti ir rūpīgi. Preses dienesti pastāv, lai pārliecinātu. Komerciālie apkopotāji pastāv, lai pārdotu abonementus, un ir ieinteresēti radīt priekšstatu par pilnīgumu. Nekas no tā nav iemesls avotu noraidīt; tas viss maina nozīmi, kāda piešķirama vienam ierakstam.
3. Kad tas raksturoja situāciju? Ir divi datumi, un tie reti kad sakrīt: kad ieraksts tika izveidots un kad tas pēdējo reizi atjaunināts. Uzņēmumu reģistrs, kurā norādīts direktors, rāda, kurš bija reģistrēts par direktoru datumā, kad reģistrā pēdējo reizi tika izdarīts ieraksts. Sankciju saraksti tiek pastāvīgi grozīti, bet personu svītrošana no saraksta ir mazāk pamanāma nekā personu iekļaušana tajā.
4. Kam būtu jābūt patiesam, lai tas būtu kļūdains? Ja atbilde ir "kādam būtu bijis jāpieļauj kancelejas kļūda", ieraksts, visticamāk, ir ticams. Ja tā ir "kādam būtu bijis jāatjaunina ieraksts, bet viņš to nebūtu izdarījis", pieņemiet, ka viņš to nav izdarījis. Ja tā ir "kādam būtu bijis jābūt godīgam", apstājieties.