Inkubācija ir laiks no brīža, kad baktērija nonāk organismā, līdz pirmajam simptomam. Mēra gadījumā tas ir īss.
- Buboņu mēris: parasti 2 līdz 6 dienas saskaņā ar World Health Organization un European Centre for Disease Prevention and Control; United States Centers for Disease Control and Prevention norāda 2 līdz 8 dienas.
- Plaušu mēris: 1 līdz 3 dienas, un tas var būt mazāk nekā 24 stundas.
- Septicēmiskais mēris: nav precīzi noteikts; iespējams, dažu dienu laikā pēc saskares.
- Jebkura forma: World Health Organization norāda kopējo diapazonu no 1 līdz 7 dienām. Kad ārsti jautā par saskari, viņi atskaita 10 dienas, ievērojot piesardzību.
Praksē: ja kopš pēdējās iespējamās saskares ir pagājušas 10 dienas un jūs jūtaties labi, vairs nav sagaidāms, ka šī saskare būtu izraisījusi mēri.
Kā tas sākas — vienādi visās formās. Pēkšņi. Cilvēkam, kurš no rīta jutās labi, līdz vakaram ir augsta temperatūra, drebuļi, stipras galvassāpes, sāpoši muskuļi un izteikts vājums. Var būt slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā vai caureja. Pirmajās stundās tas izskatās pēc smagas gripas, un tieši tas ir sarežģījums.
Ar ko buboņu mēris atšķiras: bubons. Kopā ar temperatūru vai drīz pēc tās palielinās viens limfmezgls — visbiežāk cirksnī, citādi padusē vai kaklā, tajā ķermeņa pusē, kur baktērija nonākusi. Tas ir:
- ļoti sāpīgs — World Health Organization to raksturo kā ārkārtīgi sāpīgu;
- stingrs, ar siltu, apsārtušu ādu virs tā;
- parasti viens;
- straujš: tas parādās un izaug dažu stundu līdz vienas vai divu dienu laikā, nevis vairāku nedēļu laikā.
Bubons cirksnī liecina par kodumu uz kājas. Bubons padusē liecina par kodumu uz plaukstas vai rokas — piemēram, pēc saskares ar dzīvnieku. Dažreiz vietā, kur blusa iekodusi, ir neliels pūslītis vai pušums.
Ar ko plaušu mēris atšķiras: krūškurvis. Vispirms parādās temperatūra, galvassāpes un vājums. Tad aptuveni vienas dienas laikā — klepus, sāpes krūškurvī un pieaugošs elpas trūkums. Sākumā krēpas ir ūdeņainas, pēc tam tajās parādās asins svītras. Cilvēka stāvoklis pasliktinās pa stundām.
Ar ko septicēmiskais mēris atšķiras. Bieži vien vispār nav nekādu lokālu pazīmju: temperatūra, drebuļi, ārkārtīgs vājums, sāpes vēderā. Vēlāk — asins izplūdumi ādā un pirkstu, kāju pirkstu vai deguna gala kļūšana melnam.
Ar ko to sajauc. Gripa. Parasts inficēts limfmezgls pēc brūces vai skrambas. Kaķa skrāpējuma slimība. Tularēmija. Apendicīts, kad palielinātie limfmezgli atrodas vēdera dobumā. Jebkura smaga pneimonija. Pie slimnieka ārsts nevar atšķirt plaušu mēri no citas smagas pneimonijas — tāpēc jūsu sniegtā informācija par saskari ir tikpat svarīga kā paši simptomi.
Avots. WHO, Plague fact sheet, https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/plague ; WHO, Manual for plague surveillance, diagnosis, prevention and control (2024), section 3, https://www.who.int/publications/i/item/9789240090422 ; United States Centers for Disease Control and Prevention, Signs and symptoms of plague, https://www.cdc.gov/plague/signs-symptoms/index.html ; European Centre for Disease Prevention and Control, Factsheet about plague, https://www.ecdc.europa.eu/en/plague/facts
Kas tas nav. Lasāmmateriāls, nevis medicīnisks padoms. Pazīmju saraksts nav diagnoze; tikai ārsts un laboratorija var apstiprināt vai izslēgt mēri.