Karstuma izsīkums. Spēcīga svīšana, bālums un mitra āda, galvassāpes, reibonis, slikta dūša, krampji, ātrs un vājš pulss. Viņiem ir ļoti slikti, taču viņi ir kontaktējami.
- Nogādājiet prom no saules, vēsā vietā. Noguldiet, paceliet kājas.
- Atbrīvojiet apģērbu. Dzesējiet ādu — ar ūdeni, mitrām drānām, vēdinot.
- Dodiet pa malkam ūdens, ja viņi ir pilnībā pie samaņas.
- Viņu stāvoklim vajadzētu uzlaboties pusstundas laikā. Ja tā nenotiek, rīkojieties kā karstuma dūriena gadījumā.
Karstuma dūriens ir neatliekama medicīniska situācija. Atšķirība ir smadzeņu stāvoklī: apjukums, dīvaina uzvedība, neskaidra runa, nestabilitāte, krampju lēkme, samaņas zudums. Āda var būt karsta un sausa — vai arī joprojām svīst, tāpēc paļauties uz noteikumu par "sausu ādu" nav pareizi.
- Izsauciet neatliekamo palīdzību.
- Dzesējiet viņus intensīvi un nekavējoties. Dzesēšana ir ārstēšana, un katra minūte paaugstinātā temperatūrā rada bojājumus. Iegremdējiet aukstā ūdenī, ja to var droši veikt; pretējā gadījumā izmantojiet aukstas, slapjas drānas, nepārtraukti lejiet ūdeni uz ādas, lieciet ledus maisiņus uz kakla, padusēs un cirkšņos un nepārtraukti vēdiniet.
- Neko nedodiet iekšķīgi, ja viņi nav pilnībā pie samaņas.
- Turpiniet dzesēšanu, kamēr gaidāt. Pārtrauciet, kad viņi sāk stipri trīcēt vai kļūst pie samaņas un vēsāki.
Kam risks ir vispirms. Maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem, kas strādā ārā, cilvēkiem uniformā un bruņuvestēs, cilvēkiem, kuri lieto zāles, kas ietekmē svīšanu, un ikvienam, kas atstāts novietotā transportlīdzeklī — tajā temperatūra salonā paaugstinās daudz straujāk, nekā cilvēki gaida.
Avots. World Health Organization, Climate change, heat and health, https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/climate-change-heat-and-health ; European Resuscitation Council, Guidelines 2021, First Aid section, https://cprguidelines.eu/guidelines-2021
Kas tas nav. Lasīšana, nevis sertifikācija.