Mēri ārstē ar antibiotikām, un tās iedarbojas. Šīs zāles ir parastas, tās lieto jau gadu desmitiem. Neparasti ir tas, cik maz laika ir, lai tās sāktu lietot.
Kādas zāles. Tās šeit nosauktas, lai jūs tās atpazītu, nevis lai jūs tās lietotu:
- gentamicīns vai streptomicīns, ko ievada injekcijas veidā;
- ciprofloksacīns, levofloksacīns vai moksifloksacīns;
- doksiciklīns, galvenokārt buboņu mēra gadījumā;
- hloramfenikols, ja infekcija ir sasniegusi smadzeņu apvalkus.
Parastais ārstēšanas kurss ilgst 10 to 14 dienas. Izvēli, devu un ievadīšanas veidu nosaka ārsts, un bērniem un grūtniecības laikā tie atšķiras.
Kur. Slimnīcā. Papildus antibiotikām cilvēkam ar smagu mēri var būt nepieciešama šķidruma ievadīšana vēnā, skābeklis un palīdzība elpošanā.
Izolācija.
- Plaušu mēris: pacients tiek izolēts, un ikviens, kas ieiet telpā, veic piesardzības pasākumus pret pilieniem. Izmantojot efektīvas antibiotikas, pacients parasti vairs nav infekciozs pēc 48 stundām.
- Buboņu mēris bez klepus: izolācija nav nepieciešama; parasta aprūpe ar cimdiem un roku mazgāšanu, kā arī piesardzība saistībā ar jebko, kas ir nonācis saskarē ar strutām.
Kāpēc svarīgas ir stundas.
- Attiecībā uz plaušu mēri World Health Organization norāda, ka atveseļošanās rādītāji ir augsti, ja ārstēšana sākas 24 stundu laikā pēc pirmajiem simptomiem. Tās rokasgrāmatā piebilsts, ka nāve parasti iestājas, ja efektīva ārstēšana netiek sākta 24 to 36 stundu laikā.
- Tomēr ārstēšana nekad netiek pārtraukta tāpēc, ka šķiet — ir par vēlu. Vērsieties pēc palīdzības jebkurā stadijā.
- Publicētajos buboņu mēra gadījumos aptuveni 66 % neārstēto pacientu nomira, salīdzinot ar aptuveni 13 % ārstēto pacientu.
Atveseļošanās. Lielākā daļa cilvēku sāk justies labāk nedēļas vai divu laikā pēc ārstēšanas sākšanas. Palielinātie limfmezgli var samazināties tikai pēc vairākām nedēļām. Izlietojiet visu ārstēšanas kursu, līdz galam, pat tad, ja jau jūtaties labi.
Ko tas var izraisīt un ko tas var atstāt. Šādas komplikācijas min klīnicisti:
- audu nāve — gangrēna — pirkstos, kāju pirkstos vai degunā, kas var beigties ar pirksta, kājas pirksta vai ekstremitātes zaudēšanu;
- meningīts;
- elpošanas mazspēja;
- citu orgānu mazspēja;
- pēc tam — ilga atveseļošanās.
Tās attīstās ātri, un tās raksturīgas mēra gadījumiem, kad ārstēšana sākta vēlu. Veids, kā no tām izvairīties, ir tāds pats kā veids, kā izdzīvot: ārstēšana pirmajā dienā.
Grūtniecība un bērni. Tāda pati steidzamība attiecas arī uz šiem pacientiem; zāles izvēlas un dozē atbilstoši pacientam. Ziņotajos gadījumos neārstēts mēris grūtniecības laikā aptuveni divām trešdaļām sieviešu beidzās letāli. Pārskatā, kurā iekļauti 658 pacienti, 40 % bija jaunāki par 18 gadiem.
Rezistence. Reta. Ir aprakstīts viens celms, kas ir rezistents pret vairākām antibiotikām; World Health Organization norāda, ka zāļu rezistence nav bijusi problēma mēra pacientu ārstēšanā.
Avots. WHO, Manual for plague surveillance, diagnosis, prevention and control (2024), section 6, https://www.who.int/publications/i/item/9789240090422 ; Nelson C. A. et al., "Antimicrobial treatment and prophylaxis of plague", MMWR Recommendations and Reports 70(RR-3), 2021, https://www.cdc.gov/mmwr/volumes/70/rr/rr7003a1.htm ; Médecins Sans Frontières, Clinical guidelines: Plague, https://medicalguidelines.msf.org/en/viewport/CG/english/plague-16689935.html ; Cleveland Clinic, Plague, https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/17782-plague
Kas tas nav. Lasāmviela, nevis ārsta nozīmēta recepte. Zāļu nosaukumi doti tikai atpazīšanai. Antibiotikas mēra ārstēšanai izraksta un uzrauga ārsts.