Kad esi izkļuvis no tiešām briesmām, visnoderīgākais, ko vari izdarīt nākamajā minūtē, ir kādam paziņot.
Viena ziņa vienam cilvēkam ārpus skartās teritorijas. Šis cilvēks kļūst par kontaktpersonu, pie kuras vēršas visi pārējie. Tas neļauj sešiem tuviniekiem pēc kārtas zvanīt tev, kamēr tu mēģini pārvietoties, un neļauj sešiem tuviniekiem zvanīt neatliekamajiem dienestiem, lai ziņotu par tavu pazušanu, kad patiesībā neesi pazudis.
Raksti, nezvani. Reālā incidentā mobilais tīkls dažu minūšu laikā kļūst pārslogots. Īsziņa ir dažus desmitus baitu liela, un tā tiks ievietota rindā un piegādāta, kad balss zvans vienkārši neizdosies. Balss zvani arī aizņem kapacitāti, kas vajadzīga neatliekamajiem dienestiem.
Pasaki četras lietas un neko citu.
- Esmu drošībā.
- Kur es aptuveni atrodos.
- Kurp dodos, ja vispār kaut kur dodos.
- Kad nākamreiz sazināšos.
Ceturtā ir tā, ko cilvēki aizmirst, un tieši tā novērš paniku otrā pusē. "Es atkal uzrakstīšu sešos" pārvērš klusumu no katastrofas pierādījuma par paredzamu pārtraukumu.
Izdari to, pirms baterija kļūst par problēmu. Tagad tas gandrīz neko nemaksā, bet pēc divām stundām var būt neiespējami.