Bailīga notikuma radītas reakcijas ir normālas. Grūtības ar iemigšanu, notikušā atkārtota pārcilāšana, aizkaitināmība, nogurums, satrūkšanās no parastiem trokšņiem, nevēlēšanās par to runāt, vēlēšanās nerunāt ne par ko citu. Tā nervu sistēma reaģē pēc apdraudējuma, nevis pazīme, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā.
Kas palīdz un nav sarežģīti. Gulēšana, ēšana un ūdens dzeršana ierastajā laikā. Ikdienas rutīna, pat ja tā ir neliela. Citi cilvēki līdzās. Kaut kas darāms, kam ir redzams rezultāts. Mazāk ziņu — noteiktā laikā, nevis nepārtraukti.
Bērni to parāda citādi — pieķeršanās citiem, atgriešanās pie prasmēm, ko viņi jau bija apguvuši, vēdersāpes, notikuma izspēlēšana. Rutīna un godīgas, īsas atbildes palīdz vairāk nekā mierināšana.
Kad meklēt palīdzību. Ja pēc vairākām nedēļām tas nemazinās vai traucē kādam strādāt, gulēt vai parūpēties par sevi, ir pienācis laiks vērsties pie ārsta. Pastāstiet, kas notika; tas ir svarīgi.
Un atjaunojiet krājumus. Papildiniet ūdens krājumus, aizstājiet no somās esošā krājuma izlietoto, uzlādējiet ārējo akumulatoru, pārbaudiet lukturīti. Laiks tūlīt pēc incidenta ir vienīgais brīdis, kad visi piekrīt, ka to ir vērts izdarīt — un otrais notikums, ja tāds notiek, parasti pienāk, pirms veikali ir papildinājuši krājumus.