Pēdējās desmitgades ikvienā ārkārtas situācijā nepatiesa informācija izplatījās ātrāk nekā pati ārkārtas situācija. Daļa no tās ir izdomāta. Lielākā daļa ir īsta ziņa par citu vietu vai īsta ziņa no pirms trim gadiem.
No kurienes patiesībā nāk oficiālā informācija. Katra valsts šajā vietnē norāda savu krīzes informācijas kanālu — valdības tīmekļvietni, raidorganizāciju, mobilo brīdinājumu sistēmu vai visus trīs. Atrodiet savējo tagad, kamēr nekas nenotiek, un ziniet, kā tas izskatās. Cilvēks, kurš nekad nav redzējis īstu brīdinājumu, nespēj atšķirt viltus brīdinājumu.
Trīs pārbaudes, no kurām katra aizņem desmit sekundes.
- Kas to paziņoja pirmais? Nevis, kas to jums nosūtīja. Ja izcelsmes pēdas beidzas ar ekrānuzņēmumu, jums ir ekrānuzņēmums, nevis avots.
- Kad? Fotogrāfijā, kurā redzama degoša ēka, nav norādīts datums. Tā pati fotogrāfija tiek atkārtoti izmantota ikvienā krīzē.
- Kur? Meklējiet attēlā kaut ko, kas ļauj noteikt vietu: zīmi, numura zīmi, valodu uz veikala fasādes.
Noteikums par pārsūtīšanu. Ja neesat to pārbaudījuši, nepārsūtiet to. Īstā ārkārtas situācijā cilvēki, kurus mīlat, rīkosies, balstoties uz jūsu nosūtītajām ziņām, un bauma tiek saistīta ar jūsu vārdu.
Ja neesat pārliecināti, pasakiet, ko jūs patiešām zināt: "Esmu redzējis ziņu, kurā teikts X, man nav izdevies to apstiprināt." Tā ir noderīga ziņa, ko nosūtīt. Pārsūtīta bauma tāda nav.